Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Latvijas jauniešu naudas prasmēs vērojami būtiski robi

Lai gan gados jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem matemātisku aprēķinu veikšana nesagādā izteiktas problēmas, lielai daļai jauniešu ir būtiski robi jautājumos, kas skar finanšu pratību, liecina Swedbank Finanšu institūta Finanšu IQ tests. Vien daļa jauniešu izprot, kas ir neto ienākumi, kāda ir inflācijas būtība, kā tā laika gaitā ietekmē naudas vērtību, kas ir aizņēmuma kopējā gada procentu likme un cik būtiska ir tās nozīme, izvērtējot, piemēram, kredītpiedāvājuma izdevīgumu. Šie trūkumi zināšanās ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi, pieņemot nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar finansēm.

Finanšu IQ testa rezultāti rāda, ka jauniešu zināšanas ir salīdzinoši labas jautājumos, kas skar kredītu piešķiršanas procesu un kritērijus, kuri tiek ņemti vērā, izskatot kredīta pieteikumu. Tāpat salīdzinājumā ar sabiedrību kopumā jaunieši demonstrē mērķtiecīgu rīcību, krājot naudu kādam lielākam pirkumam vai citam mērķim. Tajā pašā laikā tests izgaismo arī vairākas vājās vietas gados jaunāko iedzīvotāju zināšanās par finanšu lietām. Proti, testa rezultāti rāda zemāku jauniešu sniegumu jautājumos, kas saistīti ar optimāla drošības spilvena apmēru, apdrošināšanas nozīmi finansiālo risku mazināšanai un savas naudas plānošanas būtiskākajiem aspektiem. Gluži tāpat kā lielākā daļa sabiedrības, arī Latvijas jaunieši ikdienā naudas plānošanai pievēršas nepietiekami, lielākoties norādot, ka savu budžetu plāno “galvā” vai nedara to vispār.

“Naudas prasmes mūsdienās ir tikpat svarīgas kā savulaik lasīt- un rakstītprasme. Tāpat kā agrāk viens no attīstības priekšnoteikumiem, lai pilnvērtīgi iekļautos un līdzdarbotos sabiedrībā, bija spēja rakstīt un lasīt, tā mūsdienu digitālajā ekonomikā ir teju neiespējami gūt finansiālus panākumus bez finanšu prasmēm. Piemēram, tehnoloģiju attīstība radījusi iespēju piekļūt visdažādākajiem pakalpojumiem. Tas, protams, veicina finansiālo iekļaušanu, tomēr paver arī daudzus riskus, kad zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ cilvēks iegādājas produktu vai uzņemas saistības, kas finanšu veselībai ir kaitīgas. Jo īpaši spilgti šo problēmu izgaismo Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par finanšu krāpniecības tendencēm Latvijā. Tas atklāj, ka pretēji iepriekš paustajam uzskatam, ka krāpnieku nagos parasti iekrīt gados vecāki ļaudis, tieši jaunieši ir tie, kurus ļaunprāši apkrāpj visbiežāk,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji atsaukušies krāpnieciskiem piedāvājumiem vai krāpnieku lūgumiem, tā rezultātā arī zaudējot naudu – to atzīst vairāk nekā katrs trešais jaunietis. Jaunieši visbiežāk arī atbildējuši, ka krāpniekiem izdevies iegūt viņu uzticību un aktivitātes šķitušas ierastas, neraisot aizdomas. Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte, tas aktualizē nepieciešamību runāt par datu aizsardzības un finanšu drošības aspektiem jau skolā, lai jaunieši, alkstot pēc ātras un garantētas peļņas vai īpaši izdevīga darījuma, tomēr spētu atpazīt krāpnieku darbības un pasargāt sevi.

“Attieksme pret naudu un rīcības paradumi veidojas ilgākā laika posmā. Nenoliedzami šis process neapstājas visā dzīves laikā – mēs apgūstam naudas vērtību, iegūstam pirmās mācības un, laikam ejot, šo vai to arī savā pārliecībā mainām. Finanšu zināšanām ir tendence lēnām pieaugt līdz ar indivīda vecumu, taču svarīgi apzināties, ka vairāki svarīgi lēmumi, kuriem ir ilgtermiņa sekas, tiek pieņemti jau salīdzinoši agrīnā vecumā – piemēram, lēmums izmantot studentu kredītu, kredītu patēriņa precēm (dators, mobilais tālrunis), aizņēmumu pirmās automašīnas iegādei, mājoklim utt. Ja šie lēmumi tiek pieņemti neprasmīgi, tas var ilgstoši ietekmēt finansiālo labklājību un dzīves kvalitāti kopumā,” skaidro Evija Kropa.

Kā liecina OECD PISA starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti, finanšu kompetence Latvijas skolēniem atbilst vidējam OECD valstu līmenim, tomēr tas nenozīmē, ka zināšanas par naudas lietām ir vispusīgas un dziļas. Galvenais informācijas avots par finanšu lietām skolēniem Latvijā ir vecāki, taču būtiska loma ir arī izglītības sistēmai. Pētījumā secināts, ka izglītības sistēma spēj kompensēt nelabvēlīga ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērna sasniegumiem. Pats bērns, vecāki, izglītības iestāde un draugu loks ir tā vide, kas veido zināšanas un attieksmi naudas lietās. Jaunieši atzīst, ka naudas prasmju veiksmīgākai apguvei viņiem ir svarīgi, ka līdzīgi domā un rīkojas arī draugi, netiek izmantoti sarežģīti termini un tiek risinātas viņu vecumam un ikdienai ierastas situācijas. Humors, vienaudži, reālas situācijas no dzīves, īstas emocijas un pamudinājums no malas jauniešu skatījumā ir iedarbīgākie rīki.

Lai palīdzētu Latvijas jauniešiem atraktīvākā veidā apgūt finanšu pratības pamatus, kas, vēlāk pieaugot, ļautu pieņemt izsvērtus lēmumus, Swedbank Finanšu institūts izveidojis divas “Naudas pavēlnieks” mācībstundas 7.-9. klašu skolēniem, kas skolu programmas “Dzīvei gatavs” ietvaros ikvienai izglītības iestādei pieejamas bez maksas. Mācību stundas veidotas video formātā, iekļaujot epizodes no TV3 un Swedbank veidotā ģimenes šova “Naudas pavēlnieks”, kur atbildību par ģimenes budžetu uz mēnesi uzņēmās bērni. Vērojot un analizējot citu jauniešu rīcību, skolēniem ar dažādu aktivitāšu palīdzību ir iespēja gūt papildu zināšanas tādos jautājumos kā budžeta plānošana un pārdomāta iepirkšanās.

The post Latvijas jauniešu naudas prasmēs vērojami būtiski robi first appeared on Nozare.info.

Pievienot komentāru