Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Kopprodukta procenti nedod naudu

euros_1780625b

Statistiķu paziņojums par iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) sakrīt ar nodokļu piedzinēju atzīšanos par nespēju izpildīt valsts ieņēmumu plānu, raksta NRA.lv.

Jūnija beigās tiek apkopoti dažnedažādi gada pirmās puses rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde publicēja IKP sākotnējo novērtējumu par šā gada 2. ceturksni. Šis laika posms ar +2,6% pret pagājušā gada 2. ceturksni uzrādīja kaut nelielu, tomēr pieauguma paātrinājumu salīdzinājumā ar tādu pašu rādītāju šā gada 1. ceturksnī (+2,3%) un pagājušajā gadā kopumā (+2,4%). Statistiķi brīdina, ka viņi līdz augusta beigām IKP datus pārbaudīs un vajadzības gadījumā precizēs,

Ne tikai pieaugumu nācās atzīt Valsts ieņēmumu dienestam. Šā gada pirmās puses ieņēmumu plānu tas nav izpildījis, lai gan neiekasētie 9,4 miljoni eiro neizskatās graujošs skaitlis attiecībā pret 3,65 miljardiem eiro, kas iekasēti. Neiekasētie 9,4 miljoni eiro iegūst lielāku īpatsvaru, ņemot šim gadam plānoto valsts ieņēmumu pieaugumu kopā par 367 miljoniem eiro (+5,1% pret 2014. gadu). Šā gada pirmajā pusē tad būtu bijis jāiekasē par 180 miljoniem eiro vairāk, no kuriem pietrūkusi divdesmitā daļa. Šā gada pirmās puses iztrūkums paņem sev lauvas tiesu no gada iztrūkuma, ja vadāmies pēc 2014. gada rezultāta, kad līdz ieņēmumu plāna izpildei pietrūka 12,5 miljonu eiro.

IKP un valsts ieņēmumu procentu salīdzinājums rada iespaidu, ka valsts ieņēmumu pieauguma temps ir divreiz straujāks par IKP pieaugumu. Tas tomēr automātiski nenozīmē nodokļa sloga pieaugumu. Lietas būtība ir tā, ka VID iekasē procentus no preču un pakalpojumu faktiskajām cenām, bet CSP rādītāji vismaz pēc to definīcijas ir doti salīdzināmās cenās, no kurām atrēķināts patēriņa un tāpat arī ražotāju cenu pieauguma komponents. Piemēram, pērnā gada IKP faktiskajās, ar nodokļiem apliktajās cenās atbildis 24,06 miljardiem eiro, bet salīdzināmajās cenās – tikai 21,33 miljardi eiro. Nodokļu ieņēmumu plāna sastādīšanā Finanšu ministrijai būtu jāņem vērā šis un vēl citi efekti. Droši vien, ka tas arī tika darīts, bet neizdarīts līdz galam. Paliek cerība uz IKP pieaugumu un IKP pieauguma tempa paātrinājumu šā gada otrajā pusē, kas ļautu valdībai atrisināt problēmas ar dažnedažādu pasākumu finansēšanu šogad un turpmāk.

Finanšu ministrijas sniegtais pārskats par valsts ieņēmumiem un izdevumiem gada pirmajā pusē tāpat atstāj nenoteiktības iespaidu. No vienas puses, gada pirmie seši mēneši devuši plus 217,5 miljonus eiro valsts konsolidētajā kopbudžetā. No otras – viens pats jūnijs pārpalikumam atņēmis 58,4 miljonus eiro.

Latvijas Valsts kases bilances lēkāšana no plusiem uz mīnusiem un atpakaļ ir lielā mērā saistīta ar to, kā Latvija saņem no Eiropas Savienības naudu par to projektu izpildi, ko finansē ES palīdzības fondi. FM atklāj, ka valsts ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības šā gada pirmajā pusē bijuši par 60,1 miljonu eiro jeb 9% lielāki nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tādējādi pusgada laikā valstī ienācis vairāk nekā pusmiljards eiro. Naudas pieplūdums šķiet loģisks, jo ir taču kādreiz jāpabeidz ES 2007.–2013. gada plānošanas perioda projekti. ES atļāva to izdarīt pagājušajā un pat vēl šajā gadā. Tagad šie projekti sekmīgi noslēdzas ar iepriekš ieguldītās naudas atgūšanu.

Nekas neliecina, ka atgūtā nauda tiktu taupīta ieguldīšanai 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektos, kuru izpildei būtu jāsākas ja ne šogad, tad nākamgad. Valsts pamanījusies iztērēt par 95,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi. Pensionāriem ticis kopā tikai plus 34,1 miljons, toties izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaudzēti par 61,3 miljoniem eiro jeb 19,5%. Šajā gadījumā izdevumu pieaugums nozīmē tieši pretējo trūkumcietēju un to glābšanas izdevumu pieaugumam. FM izskaidro šos papildizdevumus ar vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu atcelšanu. Proti, šogad ieviestas lielas piemaksas bagātajiem par to, ka viņi jau ir bagāti un neapkauno valsti. Kopējais atalgojuma fonds sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieaudzis par 75,9 miljoniem eiro jeb 8,4%. Pašvaldības pret saviem darbiniekiem bijušas divreiz dāsnākas nekā valsts pret saviem darbiniekiem, ja salīdzina nevis atalgojumu eiro, bet atalgojumu caurmēra pieauguma tempus.

Arnis Kluinis

Pievienot komentāru