autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Zatlers pārmet valdībai, ka tā novārtā pametusi demogrāfijas programmu

zatlers

Rīt Saeimā tiks izskatīs nākamā gada valsts budžeta projekts. Protams, dažādu nozaru pārstāvjiem par to ir citāds vērtējums. Savu viedokli par budžeta projektu LNT raidījumā “900 sekundes” izsaka arī bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Valdis Zatlers uzskata, ka novārtā ir pamesta demogrāfijas programma.

“Jaunie cilvēki vecumā no divdesmit līdz četrdesmit gadiem vēlas prognozējamību. Tā pat kā uzņēmēji grib prognozējamību nodokļos, tā arī ir nepieciešami labvēlīgi apstākļi bērniem un ģimenēm ar bērniem, kas šajā budžetā nav redzams. Mēs pat nedzirdam par to runājam,” tā Valdis Zatlers.

Pēc Zatlera domām, demogrāfijas attīstība ir ilgtermiņa programma. Valstij katru dienu ir jāatgādina jaunajām ģimenēm, ka viņu pēcnācēji ir svarīgi – viņi ir nākamie valsts pilsoņi. Valsts uzdevums ir rūpēties par jauno ģimeņu labklājību un sniegt tām maksimālu atbalstu.

“Katru gadu demogrāfijas jautājumam ir jābūt par vienu no prioritātēm. Nebūs pilsoņu – nebūs arī valsts,” uzskata Zatlers.

Bijušais prezidents atklāj, ka sabiedrībai ilgus gadus ir bijusi vēlme pēc tehniskas valdības, un šobrīd mums ir ekspertu – speciālistu valdība, jo diezgan daudzi ministri ir ar ierēdņa vēsturi, taču valstī trūkst jauno politiku.

“Valdība spēj menedžēt valsti, bet nespēj to virzīt uz nākotni,” vērtē Zatlers.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstījusi 2016. gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2016.- 2018. gadam.

2016. gada budžets vērsts uz solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komerciāla rakstura kultūras pasākumiem un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.

Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Pievienot komentāru