Solidaritātes nodokļa iekasēšanas plāns nav izpildījies

Tā sauktā solidaritātes nodokļa iekasēšanas plāns nav izpildījies – nodokļa maksātāju skaits patlaban ir sarucis par aptuveni 20% salīdzinājumā ar sākotnēji prognozēto, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre atgādināja, ka uzņēmēju organizācijas pagājušajā gadā – pirms šī nodokļa ieviešanas – jau brīdināja, ka uzņēmumi mēģinās atrast veidus, kā tomēr šo nodokli apiet un nemaksāt.

“Tas, ko mēs jau šobrīd redzam – šī nodokļa maksātāju skaits ir samazinājies. (..) Šķiet, ka tas skaits ir liels – par apmēram 20% šobrīd indikatīvi samazinājies maksātāju skaits, kas, protams, rāda, ka uzņēmumi, meklē kādus risinājumus, kā nesamaksāt šo nodokli,” teica ministre, piebilstot, ka precīzāki dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu būs pieejami septembrī.

Viņa uzskata, šis nodoklis būtu jāpārskata, bet ne jāatceļ. Viens no iespējamajiem risinājumiem – šo nodokli padarīt par sociālo nodokli, lai tā maksātāji varētu saņemt arī kādu labumu. Tiesa, par šo ideju skeptiski ir gan kolēģi valdībā – ministri norādot, ka nodoklis ieviests, lai papildinātu valsts budžetu un izmaiņas samazinātu ieņēmumus, savukārt uzņēmēji vēlas šo nodokli atcelt pavisam.

Reizniece-Ozola piebilda, ka no solidaritātes nodokļa maksātāju skaita samazināšanās valsts finansiāli nav zaudējusi, tomēr kopumā līdz ar nodokļa ieviešanu mazinājusies uzņēmēju uzticība valstij.

Kā ziņots, šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kura mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti. Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis ir jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus”.

Ar solidaritātes nodokļa ieviešanu šā gada budžetā papildu bija plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šo nodokli bija paredzēts iekasēt no ap 4700 cilvēkiem, kas saņem salīdzinoši lielas algas.

Solidaritātes nodoklis izpelnījies milzu kritiku un pretējo amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, pēc ekspertu un uzņēmēju domām 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana.

Vēstīts arī, ka pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši iesniegt prasību, lai atgūtu līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/