autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Reizniece – Ozola: Iepriekšējos gados pieredzēto “deputātu kvotu” nebūs

Turpinoties diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, koalīcijas partijas un frakciju vadītāji vienojušies, ka šogad tā saucamo “deputātu kvotu” nebūs. To žurnālistiem pēc sēdes apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka valdība neatbalstīs nekādas iniciatīvas, kur tiks piedāvāts palielināt izdevumus, paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir “kvotu pasākums”.

Tā dēvētās “deputātu kvotas” jau iepriekš izsaukušas plašas diskusijas. Politiķi tā arī nav spējuši vienoties par to lietderīgumu. Kamēr daļa uzsvēra, ka tā ir iespēja atbalstīt sabiedrībai ļoti svarīgas un “sasāpējušas” problēmas, kas ilgi jau gaida atrisinājumu, otra puse pauda pārliecību, ka, ja nevar atbalstīt visas iniciatīvas, tad arī atsevišķas netiks dotētas.

Šogad izlemts, ka deputāti nevarēs sadalīt papildu līdzekļus dažādiem pasākumiem, kā tas notika līdzšinējos godos. “Partiju vadītāji ir apliecinājuši, ka jumtu, žogu, grāmatu un tādu jau iepriekšējos gados pieredzēto “deputātu kvotu” nebūs”,” pauda politiķe.

Vienlaikus deputāti gan varēs piedāvāt Saeimā dažādas politikas izmaiņas, jo valdība to aizliegt nevar. “Pieņemam, ka opozīcijas deputāti nāks ar savām idejām. Valdība viennozīmīgi neatbalstīs tādas idejas,” norādīja Reizniece-Ozola.

Ziņots, ka pērn “deputātu kvotās” 2017.gada budžeta veidošanā sadalīti nepilni 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gados, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Lielāko daļu šo priekšlikumu bija iesnieguši šo trīs koalīcijas partiju deputāti.

Tāpat jau vēstīts, ka otrdien valdība noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta izdevumiem, atvēlot prioritārajiem pasākumiem aptuveni 345 miljonus eiro.

2018. gadā paredzēti papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro veselībai, 25 miljoni eiro ceļiem un 120 miljoni citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp trešā bērna politikai 28,2 miljoni eiro, tāpat rasti arī 11,7 miljoni eiro iekšējās drošības paaugstināšanai.

Tāpat paredzēti 8,4 miljoni eiro sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm, četri miljoni eiro mājokļa programmas turpināšanai, 4,2 miljoni eiro kultūras jomas attīstībai, 3,7 miljoni eiro augstākās izglītības pedagogu atlīdzības paaugstināšanai un 5,7 miljoni eiro samazinātas PVN likmes Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanai.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru