autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Raidījums: Bunkus policijai ziņojis, ka viņam draudēts ar ieroci

Nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus 2016. gadā vērsies KNAB ar sūdzību, ka notiek mēģinājumi pret viņu safabricēt lietas, uzpērkot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. Valsts policijā par draudiem dzīvībai Bunkus aprakstījis situāciju uz ceļa, kad motobraucējs iespējams piedraudējis ar ieroci, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valsts policija varētu izsludināt atlīdzību par tādas informācijas sniegšanu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai. Šāda prakse ir izplatīta arī citās valstīs, bet Latvijā līdz šim tā nekad nav tikusi piemērota. Policija uzskata, ka šādas iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā arī Latvijā. Ministrs Rihards Kozlovskis arī ticies ar ASV vēstnieci Latvijā un ar viņu vienojušies, ka Latvija varēs sanemt palīdzību no Amerikas dienestiem, ja tāda būs nepieciešama.

“Skaidrs, ka tā bija rūpīgi plānota slepkavība. Protams. Ir iesaistās vairākas personas. Skaidrs, ir izstrādāts konkrēts rīcības modelis, kāpēc tieši tajā vietā, skaidrs – videokameru trūkums un tā tālāk. Tas liecina par profesionālu pieeju un izpildījumu,” norādīja Rihards Kozlovskis.

Vaicāts, vai pēc tā kā noziegums izplānots un realizēts ir iespējams pateikt rokrakstu un aptuveno noziegumu grupējumu vai valstis no kurām šādi noziedznieki varētu būt varējuši ierasties Latvijā, Kozlovskis norādīja, ka policijai noteikti ir redzējums par izpildījuma rokrakstu. “Šodien pateikt vai tie ir bijuši vietējie noziedznieki, vai arī tā bijusi iebraukuma grupa vai pasūtījums, kas tiek izpildīts no ārvalstīm, to es šodien jums nevaru apliecināt. Bet skaidrs, ka tas ir jautājums, uz kuru ir jāatbild,” žurnālistiem uzsvēra Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs min 2009.gadā notikušo uzbrukumu Jūrmalā, kurā ar pieciem šāvieniem no “kalašņikova” automāta tika noslepkavots ar organizēto noziedzību saistīts darbonis, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis. Sarežģītajā izmeklēšanā policija slepkavības izpildītāju izskaitļoja. Krievija slepkavu Latvijai neizdeva, bet paturēja apcietinājumā pie sevis.

“Šī ir ārkārtas situācija tieši tāpēc, ka tie nav deviņdesmitie. ja mēs atceramies deviņdesmitos, tad spridzināja, šāva un tas būtu kārtējais paziņojums. Tāpēc es arī uzskatu, ka mums ir jādara maksimāli viss, lai varētu atklāt noziegumu. Un es arī izskatu versiju un ir arī likumā par Valsts policiju iespēja izsludināt arī atlīdzību par informācijas sniegšanu. Jo jāsaprot, ka šeit ļoti lielu lomu spēlēs informāciju, ko mēs varēsim saņemt. Jo, ja slepkavība bija ļoti profesioenāli organizēta un jautājums par izpildītāju aizturēšanu nav vienkāršs,” norādīja Kozlovskis.

Vaicāts, vai tiek pieļauta iespēja prasīt palīdzību no ārvalstu dienestiem, Kozlovskis apliecina, ka tas ir plānā. “Es esmu pārrunājis ar ASV vēstnieci par šo jautājumu. Viņu ekspertu piedāvājums, ja būs nepieciešams, viņi ir gatavi to sniegt,” norādīja ministrs.

Raidījums vēsta, ka maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum patika grezns dzīvesveids. Viņš bija ietekmīgs, bet no publicitātes vairījās. Tāpēc publiski pieejams tikai neliels skaits viņa foto.

2016.gada sākums advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum sākas saspringti. Pirmkārt – nomainās valdība. Premjera un finanšu ministra amats no Bunkas ziedojumus saņēmušās Vienotības nonāk ZZS. Drīz pēc tam sākas kadru pārbīdes VID. No ietekmīga amata aizrotēts advokāta brālis Kaspars. Viņš pēc vairāku mediju ziņotā izlīdzējis Mārtiņa Bunkas klientiem ar lietu sakārtošanu dienestā. Šajā pat gadā Mārtiņš Bunkus nosūta vairākus iesniegumus KNAB, prokuratūrai un Valsts policijai.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume “Nekā Personīga” apstiprināja, ka Bunkus 2016.gada februārī vērsies prokuratūrā, kas iesniegumu pārsūtījusi tālāk birojam. Tajā bijis minēts, ka notiekot mēģinājumi pret advokātu safabricēt krimināllietas un tas tiekot darīts piekukuļojot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. KNAB par to veica izpēti un 2016.gada 4.augustā nosūtīja Bunkum atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Tā paša 2016.gada oktobra sākumā Bunkus vēršas Valsts policijā. Viņam šķitis, ka kādā krustojumā, ar auto nogriežoties pa kreisi, pretīm braucošais motociklists viņam piedraudējis ar ieroci. Kā apliecina policijā – šajā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.

2016.gada martā par Trasta komercbankas likvidatoru FKTK izrauga Ilmāru Krūmu. Bet drīz sākas problēmas. “Nekā personīga” uzzina, ka Krūms bankas likvidācijas procesā vairāk nekā 6 mijonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Tad pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tiek sākts kriminālprocess, par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu. Brieda administratora nomaiņa. Bet Saeimā tolaik grozīja likumus, kas sašaurinātu to administratoru loku, kuri varētu likvidēt uzņēmumus. Un tas par bankas likvidātoru neļautu kļūt Armandam Rasam. “Nekā Personīga” šonedēļ izdevās ārzemēs esošo Rasu sazvanīt. Zināms, ka 2017.gada martā, kad vēl nekas neliecina, ka tieši viņš no Krūma pārņems Trasta komercbankas likvidēšanu, Rasam ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību ar Mārtiņu Bunku.

Pirms gada īsi pirms savas aizturēšanas Krūms “Nekā personīga” savus mēģinājumus nepieļaut Rasas nonākšanu bankā skaidroja ar vēlmi viņu pasargāt. Krūma teiktais pēc Rasas kompanjona Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas iegūst pavisam citu nozīmi.

“Viņš tā pat kā es ir 4 bērnu tēvs un tas man priecē un ir svarīgi, lai viss viņam dzīvē ir labi (…) Viņš vienkārši nezina, ar ko viņš saskarsies. Un es negribu… Viņš to uzzinās 3, 5 mēnešu laikā. Tad jau būs par vēlu,” norādīja Krūms.

Raidījums norāda, ka Bunkus slepkavība iztraucējusi FKTK plānus saistībā ar AB.LV banku. Zināms, ka trešdien bija ieplānota sanāksme, kurā lemtu par bankas pašlikvidēšanos. Tomēr tā tika atcelta. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gan to noliedz. Vienlaikus finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola apliecina, ka sapulce plānota, bet atcelta.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka Bunkus slepkavība parāda, ka Tieslietu ministra maksātnespējas nozares sakārtošana ir nepieciešama. “Juridiski esam likumu izmanījuši. Visas izmaiņas ir, bet sistēma ir tik trausla, ka pateikt, ka viņa ir kārtībā, es neņemtos. Protams, ir jābūt nodrošinātai pilnīgi visai visu citu iesaistīto uzraudzībai. KNAB, pārējiem. To mums tikai prakse var parādīt,” uzskata premjers.

Viņš norāda, ka ja maksātnespējas process no valsts netiek uzraudzīts, tad kādam būs jāatbild. “Šobrīd ir galvenais, lai atrastu vainīgos,” uzskata premjers.

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru