autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nākamgad tiek prognozēts valsts budžeta deficīts 1,0% apmērā no IKP

4791385617_f31ab48782_o

Otrdien, 14. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldības, atvasinātās publiskās personas un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības.

Šodien MK apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds – 34,6% no IKP.

“Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Šāda budžeta plāna sagatavošana parasti notiek tad, kad eirozonas dalībvalsts valdība ir izstrādājusi valsts budžetu iesniegšanai nacionālajā parlamentā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.

Pievienot komentāru