autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Lielāka daļa iedzīvotāji uzskata, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas politiskajā vidē neko nav mainījušas

timthumb

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, jautāti, ko ārkārtas – 11.Saeimas vēlēšanas mainīja Latvijas politiskajā vidē, visbiežāk aptaujātie norāda, ka nesaskata nekādas pārmaiņas (41%). Turklāt katrs ceturtais aptaujātais atzīmē – cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī (25%), bet katrs piektais aptaujātais uzskata, ka politiķi mazāk domā par valsts nākotni, bet vairāk par savu (20%). Jāpiebilst, ka tikai 4% aptaujāto uzskata – pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām valstī mazinājusies korupcija un bagātu cilvēku ietekme uz politiskajiem lēmumiem.

Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 86% – uzskata, ka viņiem ir ļoti maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Tikai 11% domā, ka viņiem ir šādas iespējas, bet atlikušajiem respondentiem nav skaidra viedokļa. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, šogad būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā nav novērojamas.

Sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Valts Kalniņš norāda: „Pētījuma rezultāti liecina par pamatīgu vilšanos 2011. gadā Valda Zatlera ierosinātajā Saeimas atlaišanā. Iespējams, ka, balsojot par 10. Saeimas deputātu „sūtīšanu mājās,” daļa vēlētāju jutās kā patiesi paņēmuši valsts stūri savās rokās. Tomēr ilgākā laika posmā vairumam iedzīvotāju nākas vien atzīt savu politisko bezspēcību un piekrist, ka Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Turklāt ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī. Jautājums, vai kontroles iespēju patiesi ir tik maz, pelna plašāku diskusiju.”

Savukārt, lūgti norādīt galvenos aspektus, ko viņi ņem vērā, izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīmēja, ka vērtē partiju līderus (36%) un deputātu kandidātus (35%), tostarp – viņu līdzšinējo darbību. Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka izvēlas tās partijas vai politiķus, kuri nav „sasmērējušies” (publiski izgāzušies, pārkāpuši likumu, vainoti korupcijā u.c.) (29%). Interesanti, ka tikai 6% aptaujāto apgalvo, ka, balsojot vēlēšanās, ņem vērā politisko spēku aktivitātes priekšvēlēšanu kampaņu laikā (reklāmas, pasākumus utt.).

Komentējot šos datus, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Prof., Dr.hist. Ilga Kreituse norāda: „Vēlētājs, dodoties uz vēlēšanām, vēl joprojām kā galveno nevērtē, ko partija darīs un kādu politiku realizēs, bet gan atsevišķu personību labo gribu un stāju. Partija netiek uztverta kā vienots mehānisms, kuram ir jārealizē tas, kas ir solīts. To var attiecināt arī uz Saeimas atlaišanu. Vēlētājs neizvērtēja, ko sola viena steigā radīta partija bez savas reālas ideoloģijas, ar gadījuma rakstura cilvēkiem un politiskās karjeras veidotājiem, bet deva savu uzticības mandātu tāpēc vien, ka Valsts prezidents bija atļāvies šādu it kā drosmīgu, tiesa, vienlaikus paša kancelejas birokrātu rosinātu soli. Rezultāts – neticība Saeimas atlaišanas efektivitātei.”

Domājot, ar ko nākamajai Saeimai un valdībai vajadzētu sākt savu darbu, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka jāveicina ražošanas attīstība Latvijā (40%). Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka jāpanāk tautsaimniecības uzplaukums. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmējuši, ka jāveicina iekšējā un ārējā drošība (25%). Citi aktuālie jautājumi minēti retāk.

Tajā pašā laikā, norādot, kuras jomas jaunievēlētajai Saeimai būtu jānosaka par prioritārām, veidojot nākamā gada budžetu, lielākā daļa aptaujāto norādījuši veselības aprūpi (61%) un ekonomiku (eksporta veicināšanu utt.) (54%). Tikmēr 37% aptaujāto atzīmējuši sociālo jomu (pabalstus, pensijas). Salīdzinoši retāk kā prioritāras jomas atzīmēta izglītība (27%), finanšu un budžeta politika (nodokļi, budžeta deficīta samazināšana utt.) (27%) un lauksaimniecība (23%).

Tikmēr, salīdzinot ar 2010.gadu, šogad retāk par prioritārām jomām atzīta ekonomika (2010: 57%, 2014: 54%), sociālā joma (2010: 43%, 2014: 37%), finanšu un budžetu politika (2010: 35%, 2014: 27%), izglītība (2010: 33%, 2014: 27%) un lauksaimniecība (2010: 26%, 2014: 23%). Tiesa, šogad biežāk nekā pirms četriem gadiem aptaujātie minējuši tādas jomas kā aizsardzība (2010: 4%, 2014: 18%) un ārlietas (2010: 5%, 2014: 10%).

Lūgti atzīmēt, kuru sakāmvārdu politiķiem vajadzētu ņemt vērā, domājot par darbu Saeimā, aptaujātie nebija vienisprātis šajā jautājumā. Tiesa, nedaudz biežāk nekā citus sakāmvārdus aptaujātie atzīmējuši „meliem īsas kājas” (11%) un „rokas klēpī maizi nepelna” (11%). Tajā pašā laikā daļa aptaujāto norādījuši arī tādus sakāmvārdus kā „labāk maizes riecieniņš ar godu nekā klaips ar negodu” (10%), „godīgi dzīvot grūti, bet labi” (10%), „ne ik reizes tam taisnība, kas stipri bļauj” (10%) un „viens maitājies ābols samaitā daudzus citus” (10%).

Visbeidzot, prognozējot dzīvi nākamās – 12.Saeimas laikā, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka nekas būtiski nemainīsies (31%). Tajā pašā laikā 21% aptaujāto uzskata, ka dzīve lēnam uzlabosies. Līdzīgās domās ir 20% aptaujāto par ekonomiku. Tiesa, to, ka dzīve un ekonomika uzlabosies strauji, norādījis tikai 1% aptaujāto.

 

Pievienot komentāru