Kustība uz Latviju: Interese lielāka nekā atgriešanās

Ārzemēs dzīvojošos valstspiederīgos atgriezties Latvijā aicina jau 50 darba devēju. Iecerēts uz dzimteni atsaukt vismaz 1000 darbinieku, bet pašlaik mobilo sakaru operatora Tele2 iniciētās kustības Latvija strādā dalībnieki ir sagatavojuši darba vietas 223 aizbraucējiem. Bet vairāk nekā 100 cilvēku varētu būt atgriezušies Latvijā, pateicoties arī reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla izveidei. Šo projektu pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vēsta NRA.lv.

VARAM prognozē, ka Latvijā varētu atgriezties 42 ģimenes (111 cilvēku), jau atgriezušās 43 ģimenes (98 cilvēki).
Kustības Latvija strādā ietvaros vislielāko cilvēku skaitu ir gatavi nodarbināt Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, kas gada laikā cer piesaistīt darbam 30 cilvēku no aizbraucēju vidus. Personiski neviens diasporas pārstāvis nav uzrunāts, netiešā veidā informāciju par vakancēm Latvijas armijā interesenti var iegūt mājaslapā un sociālajos tīklos. Tā ir vispārīga – virsnieki, instruktori un kareivji savus tiešos amata pienākumus pilda gandrīz 170 specialitātēs. Tāpēc iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, gan arī tiem, kuriem ir vidējā un augstākā izglītība vai kuri ir apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs. Dienestam speciālistu amatos un specializētājās vienībās bruņotie spēki aicina kandidātus ar 1. līmeņa augstāko izglītību IT jomā, ar 1. vai 2. līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, ar vidējo tehnisko izglītību autotransporta jomā, autovadītājus (B, C kategorija), kā arī kandidātus ar pieredzi transporta remonta jomā.

Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle informē, ka par darba iespējām interesējas arī izbraukušo radinieki, un var secināt, ka aizbraucējiem ir interese par atgriešanās iespējām. Nacionālie bruņotie spēki potenciālos darbiniekus var piesaistīt ar stabilitāti, progresējošu atalgojumu (sākot no 850 eiro uz rokas), bezmaksas apmācībām un sociālajām garantijām ģimenei, piemēram, bērnudārzu ārpus rindas.

Kopš VARAM reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla izveides ir pagājuši četri mēneši, un jau 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem reģionālajiem koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Dziesmu un deju svētku pasākumos Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē tika konsultēti vairāk nekā 200 interesentu. Izskanēja, ka svētku laikā informācija tika nodrošināta pēc uz ārzemēm izbraukušo svētku dalībnieku ierosinājuma, jo sākotnēji nebija plānots reemigrantus uzrunāt šā vērienīgā un plaši apmeklētā pasākuma laikā.

PAR PROJEKTU

Reģionālo reemigrācijas koordinatoru darbība ir izmēģinājuma projekts šā gada garumā. Par tā dzīvotspēju VARAM lems pēc rezultātiem.

Projektā ir trīs darbības virzieni:

piecu reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšanaplānošanas reģionos;
atbalsts desmit Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu vietēja līmeņa reemigrācijas projektu vadītāju darbību pašvaldībās 2018. gadā. Koordinatoru un pašvaldību e-projektu vadītāju uzdevums ir uzrunāt ārvalstīs esošos, lūdzot dot ziņu par sevi un atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo atgriešanos Latvijā;
finansējums (kas nav jāatdod) reemigrantiem saimnieciskās darbības īstenošanai vai uzsākšanai. Kopējais finansējuma apmērs ir 180 000 eiro, attiecīgi katrā plānošanas reģionā 36 000 eiro. Ministru kabineta noteikumi par finansējuma piešķiršanu tiek saskaņoti. Tiklīdz noteikumus apstiprinās, informācija būs pieejama mājaslapā paps.lv.

Antra Gabre