autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Gašpuitis: Ekonomika šogad – visas iespējas pārsteigt atkal

money-2724235_1920Pretēji runām par augošajiem recesijas riskiem daudzviet pasaulē, ko ietekmēja vājie ekonomikas dati un krītošā uzņēmība pret risku, Latvijas IKP pērnā gada 4. ceturksnī ir audzis par 5%, bet 2018. gadā kopumā par 4.8%. Par šādu iespaidīgu kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstams kāpums ir vērojams arī daudzās pakalpojumu nozarēs, kas lielā mērā balstās to eksportspējā.

Kādas ir šī gada izredzes? Ārējās vides nosacījumi turpina vājināties, kas licis turpināt pazemināt daudzu reģionu izaugsmes prognozes. Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Kā stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās karsēt būvniecības nozari, gan veicinās investīcijas. Aktuāls paliek jautājums ir par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu. Tāpat nozares potenciālu ietekmēs viesstrādnieku piesaistīšanas gaita. Ļoti iespējams, šogad turpināsim vērot izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas tuvākajos gados var kļūt par nozīmīgu izaugsmes dzinēju. Grūti prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču pašreizējās tendences norāda uz nelielu pozitīvu ieguldījumu IKP. Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš. Šajos apstākļos mājsaimniecību patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem.

Bezdarbs turpinās sarukt, bet vidējais atalgojums palielināties. Pašreizējie daudzie ārējie faktori (tirdzniecības saspīlējums, ģeopolitiskā nestabilitāte vairākos reģionos, Brexit) ir palielinājuši nenoteiktību un turpinās nospiest izaugsmes vērtējumus, kas tālāk atsauksies arī uzņēmēju investīciju un patērētāju plānos. Ja šīs vēsmas nostiprināsies, tas būs signāls arī Latvijai. Taču tas, visdrīzāk, jau izpaudīsies 2020. gadā. Pie esošās inerces un nosacījumiem, šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3.5%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

Pievienot komentāru