“Pavasaris ik gadu ir laiks, kad vēlamie un apņemamies sākt kaut ko jaunu, vairāk domāt par savu un ģimenes veselību, atbrīvoties no negatīvām domām un atvērties, taču nereti rodas dažādi šķēršļi, kas šīs saistās apņemšanās neļauj īstenot. Šādos gadījumos sievietei ir nepieciešams atbalsts un līdzīgi domājošo kompānija, ka arī praktiskas zināšanas, kā noturēt pozitīvismu. Un pēc tam jau tas ir treniņa jautājums, lai mēs dzīvotu laimīgāk,” atzīmē pozitīvās domāšanas semināru vadītāja Guna Svence.

Lai šajā pavasarī modinātu Latvijas sabiedrībā optimismu un dzīvesprieku, kā arī padarītu Latvijas sievietes starojošākas un apmierinātākas ar dzīvi, Latvijas Dāmu klubs dod iespēju pozitīvās psiholoģijas semināru “Būt laimīgam ir vienkārši un Ievads Biodejā” apmeklēt ikvienai sievietei, kas vēlas piedzīvot pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.

Šajā kursā klausītājiem būs iespēja iepazīties ar pozitīvās domāšanas nosacījumiem no prāta un izziņas viedokļa, kā arī no emocionālā un psihofizioloģiskā viedokļa. Pozitīvā psiholoģija apskata tādus tematus kā dzīves labizjūta; pozitīvās domāšanas pašvadība/metodes; uztveres maiņa domāšanā; kā pozitīvo domāšanu ietekmē vecumposms, dzimums, vajadzības, personības īpašības, laimes formula; flow – radošums, pacēlums, kad prātu un arī ķermeni pārņem laimes sajūta, piepildījums, garīgs pacēlums; cik daudz varam ietekmēt savas emocijas; prāta atslābināšanas metodes un pozitīvā bioķīmija ķermenī un elpošana.

Tāpat semināra apmeklētajam būs iespēja iegūt jaunu pieredzi, uzzināt, kas ir biodeja un kā tā ietekmē mūsu labsajūtu, uzlabo komunikāciju, dziedē un uzlabo attiecības ar apkārtējiem. Biodeja ir dziedējoša tehnika, tā balstās uz iekšēju pārdzīvojumu, kas rodas no kustībām, mūzikas, dejas un satikšanās ar citiem grupā. Šī tehnika izceļ priekšplānā indivīdu kopā būšanas pieredzi, cilvēcisku satikšanos un jūtīgumu.

Latvijas dāmu klubs radis iespēju sievietēm dalību seminārā līdzfinansēt, sedzot 50% izmaksu, taču dalībnieku skaits ir ierobežots, tādēļ interesentes aicinātas pieteikties savlaicīgi, rakstot uz e-pastu seminari@ldk.lv vai zvanot 29677332. Abi semināri kopumā izmaksā Ls 49.00 + PVN, no kuriem apmeklētajām jāmaksā tikai puse.

Seminārs norisināsies Rīgas centrā 22. maijā no pl. 10:00 – 15:00. To vadīs psiholoģijas doktore Guna Svence.

„Jūsu barankas man atgādina par bērnību, kurā viss bija garšīgāks,” atzīst „Vidzemes maiznīca” produkcijas cienītāja Dace. Tāpat arī Ieva stāsta, ka „Vidzemes maiznīcas” našķi garšo tieši tāpat kā bērnībā ēstie cepumi un barankas, kas liecina vien par to, ka produkcija spēj ne tikai nomierināt ēstgribu, bet arī uzjundīt atmiņas.

„Esam dzirdējuši šādas atsauksmes jau labu laiku. Iespējams, cilvēki ir noguruši no visa sliktā un kaitīgā, tāpēc priecājās kaut vai par to, ka mēs ražojam šādu produkciju. Iemesli var būt dažādi, bet visticamāk šobrīd cilvēki izjūt tādu kā depresiju, kas raksturīga pavasarim, tāpēc atgriežas atmiņās par bērnību, tā laika kārumiem un izklaidēm,” spriež “Vidzemes maiznīcas” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte.

Visiecienītākie „Vidzemes maiznīca” produkti ir veselīgie kliju cepumi, barankas ar sīpolu garšu, „Laiviņas” un veselības cepumi, kuru pirkšanas tendence nemainās līdz ar gadalaikiem.

Tie, kurus nopietni interesē skaistumkopšana, estētiskā kosmetoloģija, meklēs iespējas kļūt par kosmētiķiem. Latvijā kosmētiķis ir valsts reglamentēta profesija, ārstniecības persona, kas ieguvusi profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā, kas reģistrēta ārstniecības personu reģistrā, ieguvusi kosmētiķa valsts sertifikātu un reizē ar to tiesības patstāvīgi strādāt specialitātē, sniegt visa veida sejas ādas un ķermeņa kopšanas kosmētiskos pakalpojumus.

Tie, kuri nākotni saista ar darbu ārzemēs, kā arī tie, kas vēlas iegūt labu profesionālo izglītību kosmetoloģijā un kā ārstniecības personas strādāt vadošajās skaistuma klīnikās, salonos, SPA, veselības un relaksācijas centros Latvijā un ārzemēs, izvēlēsies Starptautisko CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolu, kas vienīgā Latvijā piedāvā starptautiskiem standartiem atbilstošu profesionālo izglītību kosmetoloģijā, ko apliecina Starptautiskais CIDESCO Diploms.

„Mums visbiežāk uzdotais jautājums: vai kosmetoloģijas koledžu absolventi – skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) tūlīt pēc beigšanas drīkst kārtot Starptautisko CIDESCO Eksāmenu (Rīgas Kosmētikas skolā) un iegūt Starptautisko CIDESCO Diplomu? Atbilde ir viennozīmīga – nē, nedrīkst, jo skola īsteno starptautisko izglītības programma, kas ir būtiski atšķirīga no koledžās īstenotajām nacionālajām izglītības programmām. Tas ir jāzina katram, kurš vēlas kļūt par skaistuma terapijas profesionāli,” informē Starptautiskās CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolas valdes locekle un skolas direktore Nellija Janaus.

Nellija Janaus uzsver, ka ir jāprot orientēties bagātīgajā reklāmu klāstā, tai skaitā, internetā, kur atrodami dažādu mācību centru piedāvājumi – solījumi trīs-četru mēnešu laikā jebkuru, bez iepriekšējās izglītības ierobežojumiem, „izskolot“ par „kosmētiķi“ vai „kosmetologu“, vai „skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā“, vai „sejas kopšanas estētistu“ vai citu līdzīga nosaukuma „speciālistu“. Taču tas tā nav!

Ir jāzina, ka valdība ir noteikusi kārtību, kādā veidā profesionālo kvalifikāciju iegūst ārpus formālās izglītības sistēmas profesionālo kompetenci apguvušie (kursu) klausītāji. Šie noteikumi neattiecas uz kosmētiķi, jo viņa profesionālās kompetences novērtēšanu regulē speciālie normatīvie akti. Kursos apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina un koordinē Izglītības un zinātnes Ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests, klausītājam piedāvājot iespēju atbilstošā akreditētā izglītības iestādē nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kosmētiķa specialitātē. „Īso kursu“ organizatori sava privātā biznesa interesēs šos faktus noklusē. Klausītāji nezina, ka kursos apgūtā kompetence netiek novērtēta un domā, ka saņemtā apliecība par kursu programmas apguvi jau ir tas profesionālo kvalifikāciju apliecinošais izglītības dokuments.

„Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība, daudzveidīgs cilvēka izglītošanās process mūža garumā. Protams, katrs ir tiesīgs izvēlēties un apgūt jebkuru neformālās izglītības programmu, taču nezināšana vai nepilnīga informācija šādās reizēs cilvēkam rūgti atspēlējas. Tāpēc ir svarīgi zināt un saprast izvēlētās mācību iestādes piedāvātās profesionālās izglītības programmas vērtību un galarezultātu,” stāsta Starptautiskās CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolas valdes locekle un skolas direktore.

Kā portālam «Apollo» pavēstīja uzņēmuma pārstāve Antra Gaile, tiek aicināti atsaukties notikuma aculiecinieki, kas varētu ziņot par vainīgajām personām. Notikuma aculiecinieki par palīdzības sniegšanu tiks atalgoti, norāda viņa.

Uzņēmuma pārstāve norāda, ka uz Dienvidu tilta uzstādītajam stacionārajam fotoradaram, visticamāk, izmantojot krāsas baloniņu, ir aizkrāsoti fotoradara ietvara aizsargstikli.

Uzņēmums par notikušo ziņos arī Valsts policijai.

Papildus ar krāsu appūstajam stacionārajam fotoradaram, līdz 16.maijam notikuši divi huligānisma akti pret pārvietojamajām mērierīcēm. Vienu pārvietojamo fotoradaru notrieca automašīna šī gada 19.martā Zolitūdes ielā, otru nogāza kājāmgājējs šī gada 30.aprīlī Garkalnes novadā, uz Rīgas-Siguldas šosejas.

Par abiem notikumiem ierosināti kriminālprocesi par svešas mantas tīšu bojāšanu, kas bargākajā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 10 gadiem.

Pret šādu ierosinājumu bija tikai viens deputāts – komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), jo viņa bija iesniegusi priekšlikumu, kas sakrīt ar arodbiedrību ierosmi, proti, celt pensionēšanās vecumu no 2016. gada.

Pēdējās nedēļās notikuši būtiski pavērsieni un viedokļu maiņa tieši par šo sabiedrībā saasināti uztverto jautājumu, tāpēc deputātu atbalstu 2014. gadam, kad uzsākama pensiju reforma, par «vēsturisku lēmumu» sauc labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas otrdien Saeimā nebeidza pateikties Saskaņas centram (SC) par sapratni. Savukārt SC deputāts Andrejs Klementjevs atzīst, ka kompromiss piedāvāts, lai pensiju likumā tiktu iestrādāti citi Saeimas opozīcijai vēlami priekšlikumi. Otrkārt, opozīcija neredz iespēju sarīkot referendumu par pensijām, kurā piedalītos pietiekami daudz vēlētāju, tāpēc nevēloties, lai «lieki tiktu tērēti miljoni latu», teica A. Klementjevs.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien sāka izskatīt priekšlikumus pensiju likumam. Redzot Saeimā iesniegtos – kopumā 57 – priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM) jau pirms sēdes pasteidzās ziņot, ka piekrīt rosinājumam par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Proti, sākt paaugstināt no 2014. gada, tomēr katru gadu tikai par trīs mēnešiem līdz 2025. gadā tiktu sasniegts 65 gadu vecums. Šādu priekšlikumu bija iesniedzis gan A. Klementjevs, gan Zatlera Reformu partijas frakcija. Līdzšinējā likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016. gada ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums, raksta NRA.lv.

Līdz šim Saeimas opozīcija bija strikta attieksmē pret pensionēšanās vecuma celšanu jau no 2014. gada. A. Klementjevs atzīst, ka priekšlikums par kompromisu nācis no SC. «Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai par pusgadu mēs galīgi nepiekritām, tomēr, izvērtējot situāciju un tos draudus, par kuriem mēs dzirdam – ja netiks pacelts pensionēšanās vecums, tiks paaugstināts sociālais nodoklis vai atņemtas pensiju piemaksas –, arī sapratām, ka jāiet uz kompromisu – lai arī paliek 2014. gads, bet reforma notiek lēnāk,» saka A. Klementjevs. No sarunas ar deputātu izriet, ka vērtēts, vai referendumā būs pietiekams sabiedrības atbalsts. Par to radušās šaubas.

Neapmierināti un sadrūmuši no Saeimas otrdien aizgāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāji – neviens no arodbiedrību priekšlikumiem neguva atbalstu. «Nevienu šeit cilvēki laikam neinteresē,» noteica LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka par tālāko arodbiedrības rīcību lems ārkārtas valdes sēdē.

Komisija neatbalstīja arodbiedrību priekšlikumu priekšlaicīgās pensijas cilvēkiem izmaksāt 80 procentus, kā tas bija līdz 2009. gada vasarai. Irina Homko no arodbiedrībām sacīja: 61 procents pensionāru saņem pensijas līdz 180 latiem, priekšlaicīgi pensionējoties tie ir tikai 90 lati. «Mēs izvirzām stingrus nosacījumus, kas var saņemt priekšlaicīgi pensijas, darba stāžam jābūt vismaz 30 gadiem, tie nav nekādi dzērāji, bet cilvēki ar lielu darba stāžu,» uzsvēra I. Homko. Labklājības ministre gan atzina: Eiropā ir nostāja, ka priekšlaicīgā pensionēšanās ir samazināma. Tas ir izņēmuma risinājums krīzē, bet Latvijā situācija uzlabojoties un tāpēc nav pamata padarīt šo iespēju – iet ātrāk pensijā – atraktīvāku.

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs gan uzsvēra, ka pensionāru federācija nekad nav uzskatījusi šo normu –

50 procenti priekšlaicīgās pensijas – par taisnīgu. Tā pieņemta krīzes karstumā, un tagad ir jāatjauno iepriekšējā situācija, tāpēc pensionāri atbalsta arodbiedrību. Diemžēl deputātu atsaucību tas neguva, un priekšlikums tālāk netiks virzīts (pret to bija Vienotības un Reformu partijas deputāti, bet par ZZS un SC). Tāpat Sociālo jautājumu komisija neatbalstīja ne deputāta A. Klementjeva, ne arodbiedrību priekšlikumus atjaunot piemaksu piešķiršanu jaunajiem pensionāriem, jo no šā gada tās vairs nemaksā. Saeima šonedēļ turpinās diskusijas.

Kā vēsta portāls, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) sacījis, ka pārkāpumi nav būtiski un tiks novērsti.

Ziņojumā iekļauti secinājumi par ilgstošu iekšējā normatīvā akta pārkāpumu un amata apraksta pārkāpumu, raksta Apollo.lv.

Par atklātajiem pārkāpumiem Ušakovam bija iespēja izteikt Kononovai piezīmi vai rājienu. Ušakovs gan nav atklājis, kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti.

Kāds neoficiāls avots domē «diena.lv» atklājis, ka Kononovai bijušas problēmas ar amata savienošanu, taču tagad tās ir novērstas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs un apdrošināšanas sabiedrības savā ikdienas darbā bieži saskaras ar viedokļu nesakritību un dažādu situācijas interpretāciju tieši attiecībā uz CSNg, kas notikuši lielveikalu autostāvvietās. «Ceļu satiksmes noteikumos noteikts, ka lielveikalu stāvvietās, ja tajās nav izvietoti kustību regulējošie apzīmējumi vai simboli, spēkā ir labās rokas likums. Mūsu pieredze un veiktie novērojumi rāda, ka bieži vien šis likums netiek ievērots, kā rezultātā rodas domstarpības un pat avārijas situācijas,» skaidro Stengrevics, piebilstot, ka lielākoties neskaidrības rodas tādēļ, ka daļā lielveikalu autostāvvietu nav precīzi apzīmēts, kur sākas stāvvieta; kuri pievedceļi attiecas uz stāvvietas teritoriju, bet kuri – nē, raksta Apollo.lv.

«Esam veikuši klātienes pētījumu – novērojumu un autovadītāju aptauju vairākās Rīgas lielveikalu autostāvvietās. Iegūtie dati parāda, ka situācija ir nopietna un nepieciešams meklēt risinājumus. Tādēļ maijā esam iecerējuši realizēt virkni pasākumu, lai skaidrotu problēmu un piedāvātu savu redzējumu par to, kā pilnveidot transportlīdzekļu kustību lielveikalu autostāvvietās,» informē Stengrevics.

Semināru mērķis ir uzzināt, kas ir pozitīvā psiholoģija, kā arī rast veidus, kā saskatīt pozitīvismu ik dienas.

“Sievietes Latvijas sabiedrība ir tās, kas nosaka kopējo sabiedrības noskaņojumu. Ja apmierināta ar sevi un dzīvi būs sieviete, ja viņa domās pozitīvi un optimistiski, arī vīrieši būs iedvesmoti un bērni laimīgi. Diemžēl sadzīviskās likstas un problēmas sievietēm ne vienmēr ļauj padomāt par sevi un rast laiku, kuru veltīt sevis sakārtošanai, tādēļ “Dāmu klubs” vēlas dot sievietēm šo iespēju – apmeklējot pozitīvās domāšanas un biodejas semināru, ne vien sevi intelektuāli attīstīt, bet arī gūt prieku un atslodzi no ikdienas rutīnas,” skaidro Latvijas Dāmu kluba pārstāve Inga Liepiņa.

Šajā kursā klausītājiem būs iespēja iepazīties ar pozitīvās domāšanas nosacījumiem no prāta un izziņas viedokļa, kā arī no emocionālā un psihofizioloģiskā viedokļa. Pozitīvā psiholoģija apskata tādus tematus kā dzīves labizjūta; pozitīvās domāšanas pašvadība/metodes; uztveres maiņa domāšanā; kā pozitīvo domāšanu ietekmē vecumposms, dzimums, vajadzības, personības īpašības, laimes formula; flow – radošums, pacēlums, kad prātu un arī ķermeni pārņem laimes sajūta, piepildījums, garīgs pacēlums; cik daudz varam ietekmēt savas emocijas; prāta atslābināšanas metodes un pozitīvā bioķīmija ķermenī un elpošana.

Tāpat semināra apmeklētajam būs iespēja iegūt jaunu pieredzi, uzzināt, kas ir biodeja un kā tā ietekmē mūsu labsajūtu, uzlabo komunikāciju, dziedē un uzlabo attiecības ar apkārtējiem. Biodeja ir dziedējoša tehnika, tā balstās uz iekšēju pārdzīvojumu, kas rodas no kustībām, mūzikas, dejas un satikšanās ar citiem grupā. Šī tehnika izceļ priekšplānā indivīdu kopābūšanas pieredzi, cilvēcisku satikšanos un jūtīgumu.

Abi semināri kopumā izmaksā Ls 49.00 + PVN, taču pateicoties izveidotajai sadarbībai ar finanšu kompāniju “Nordic Finance” tiks meklēti varianti, kā šīs izmaksas samazināt un dot iespēju semināra līdzdarboties ikvienai sievietei, kuru tas interesē, viņas iespēju robežās.

Seminārs norisināsies Rīgas centrā 22. maijā no pl. 10:00 – 15:00. To vadīs psiholoģijas doktore Guna Svence.

Lai pieteiktos semināram, rakstiet uz e-pastu seminari@ldk.lv vai zvaniet 29677332.

Eksperti uzskata, ka šāda optimistiska tendence turpināsies un autovadītāji uz katru litru varēs ietaupīt vēl 10 santīmus, raksta Apollo.lv.

«Pirms nedēļas bija tāds brīdis, kad likās, kāpēc Latvijā nav nekādu atbalsu [naftas cenu kritumam pasaulē] un cena turas savos vēsturiskos augstumos. Šobrīd tā kustība sākusies uz leju,» atzina «Citadeles» bankas eksperts Zigurds Vaikulis.

Ik gadu Latvijas auto bākās tiek ieliets miljards litru degvielas. Vienkāršoti rēķinot, ja vienu dienu degvielas cena netiek samazināta par vienu santīmu, benzīntanku klientiem tie ir lieki 27 000 latu, norāda raidījumā.

Eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā saruks degvielas cenas, jo mazinājušās varbūtības, ka Irānā varētu izcelties karš, samazinās arī ekonomiskā aktivitāte pasaulē, līdz ar to – arī pieprasījums pie naftas.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns prognozē, ka reāli ir sagaidāms – degvielas cena varētu nokristies par aptuveni desmit santīmiem.

Neesmu nekāds ekonomikas guru, tomēr, kinorežisores Laimas Žurginas ierosināts, arī es nolēmu parēķināt, cik tad īsti Latvijas nodokļu maksātājiem gada laikā izmaksā šie sasodītie parazīti – literāti. Nezinu, vai mana metodika ir vieda, bet domu gājiens bija šāds. Vispirms noskaidroju, cik vidējais latvietis nodokļos samaksā mēnesī. Ņēmu publiski pieejamos skaitļus par iedzīvotāju skaitu – 2011. gadā mūsu bija 2 067 887. Pēc tikpat viegli pieejamām Finanšu ministrijas publiskotām ziņām, 2011. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos kopējais nodokļu ieņēmums valstī bija trīs tūkstoši pieci simti deviņdesmit, komats, viens miljons latu (apzināti rakstīju šo summu vārdiem). Nebiju sīkmanīgs, vieninieku aiz komata noapaļoju uz leju un iedzīvotāju skaitu līdz 2 miljoniem, pievēru acis tam, ka 2 miljonos ietilpst gan zīdaiņi, gan pensionāri, savukārt nodokļu masu veido ne vien iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu maksājumi. Man iznāca, ka no viena vidējā latvieša valsts mēneša laikā iekasē 163,5 latus, raksta NRA.lv.

Literatūrai 2011. gadā valsts atvēlēja apmēram 400 000 latu, rupji noapaļojot – 33 000 latu mēnesī. Izdalot tos ar iedzīvotāju skaitu, man iznāca, ka vidējais nodokļu maksātājs mēnesī literatūras vajadzībām atdod 0,0165 latus. (Un tas ir no kopējās vidējās viena mēneša nodokļu masas 163,5 latiem.) Pieļauju, kāds par šiem aprēķiniem tikai pazobosies, bet labprāt dodu iespēju kādam finansistam izrēķināt precīzus ciparus aiz nulles un tai sekojoša komata, jo varu derēt, ka, skaitot nenoapaļoti, neiznāks pat santīms uz iedzīvotāju mēnesī kaut vai tāpēc vien, ka pieminētie 400 000 budžeta latu nebūt nenonāk literātu kabatās. Ja reiz nodokļu maksātājs literatūrai neziedo pat santīmu mēnesī, es aicinu neuzskatīt par nopietniem arī pēdējo dienu sociologu, politologu un citu logu tekstus masu medijos saistībā ar konfliktu, kas izveidojies starp rakstniekiem un nu jau arī citu kultūras nozaru pārstāvjiem un kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kuros tiek apgalvots, ka tas esot sīkmaņu kašķis par naudu. Šādi spriedumi ir mazākais nekompetenti.

Rakstnieki nav nedz badīgi nodokļu asinssūcēji, nedz dienaszagļi, nedz plānā galdiņa urbēji. Lielākā viņu daļa (tie, kas nav pensijā) ikdienā strādā visdažādākajās profesijās, godīgi maksā šajā valstī nodokļus un atšķirībā no viena otra nesaņem algas un pateicības aploksnēs vai nebēg uz Īriju lasīt gliemežus. Mēģinājumi iztaisīt no literātiem nožēlojamus liekēžus ir zooloģiska analfabētisma izpausme, to var apgalvot tikai kādas lielvaras uzpirkta piektā kolonna, kas uzstājas ar mērķi iznīcināt kultūru kā Latvijas valstiskuma pamatu.

Daudzi rakstnieki tāpat kā citi kultūras cilvēki labprāt gribētu, lai nozarei talkā nāktu finanses pārzinošs profesionālis, kurš sakārtotu kultūras budžetu nevis pēc degunu formas, bet gan tā, lai tas reāli stimulētu visu kultūras nozaru vienlīdzīgas iespējas attīstīties. Nevienam nudien nebūtu nekas pret, ja Kultūras ministrija būtu mobila, idejas ģenerējoša, sakārtota un rīcībspējīga nozares līdere. Ja Valsts Kultūrkapitāla fonda eksperti varētu strādāt neatkarīgi un viņiem jau gadiem nevajadzētu strēbt politiķu, kultūras ierēdņu un ministru ievārītās ziepes. Gribētu, bet pagaidām tā visa nav – vai par to būtu jāklusē?