Caurkritušo partiju glābiņš – jauni reģionālie spēki

Vairāku lielo partiju bankrots, kā arī 2013. gada jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas rada augsni tam, lai veidotos jaunas reģionālās partijas, kurās aiz citām izkārtnēm grasās pulcēties daudzi caurkritušo politisko spēku politiķi.

Neoficiāla informācija liecina, ka par jaunu lokālo partiju izveidi jau sākuši domāt Madonas un Cēsu pašvaldību vadītāji, kas saistīti ar savulaik vienu no Latvijas ietekmīgākajām un reģionos visspēcīgāk pārstāvētajām politiskajām organizācijām, t. i., Tautas partiju (TP). Tiesa, pēc TP šīsvasaras lēmuma pašlikvidēties vairākumam politiķu, kuri gadiem bija nozīmīgi spēlētāji gan parlamentā, gan pašvaldību vadībā, nācies nopietni aizdomāties par savu tālāko politisko karjeru, kas varētu rezultēties ar pāriešanu pie kāda cita politiskā spēka vai jaunas sīkpartijas izveidi reģionos.

Viena no pirmajām šo iezīmi, šķiet, apliecināja Vidzemes partija, kas tika izveidota vasaras vidū un kuras kodolu veido vairāki TP pārstāvošie pašvaldību darbinieki, tostarp kādreizējais Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis. Jaunus politiskās karjeras apvāršņus pēc TP likvidācijas meklēja arī ilggadējais partijas līderis Māris Kučinskis, kurš, lai arī iestājās Zaļo un zemnieku savienībā, tomēr 11. Saeimas vēlēšanās palika pirmais aiz strīpas, tā arī nespējot atkal iekļūt parlamentā. Sarunā ar Neatkarīgo M. Kučinskis prognozē, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, jaunas reģionālās organizācijas veidosies arvien aktīvāk, un tam esot vairāki objektīvi iemesli. «Pirmkārt, neviena no šobrīd Saeimā strādājošajām partijām nav stiprinājusi saikni ar reģioniem, tāpēc pašvaldību iedzīvotāji jūtas atrauti no lielās politikas, kas savukārt rada vēlmi balsot tikai par vietējiem, labi zināmajiem politiķiem. Otrkārt, pēc neuzticības izteikšanas 10. Saeimai lielajā politikā strādājošo politiķu un partiju popularitāte ir gaužām zema. Reģionu iedzīvotājiem sāk veidoties stereotips, ka viss, kas notiek Rīgā, ir slikti. Arī tas veicina vēlmi balsot tikai par vietējām partijām,» analizē M. Kučinskis, kurš savulaik bijis gan Valmieras mērs, gan pašvaldību lietu ministrs.

To, ka reģionālo partiju dibināšana lielā mērā saistīta ar uzticības krīzi lielajām partijām, Neatkarīgajai atzīst arī kādreizējā LPP/LC 10. Saeimas deputāte Rita Strode, kuras vadībā 21. novembrī Daugavpilī tiks dibināta lokālā Attīstības partija.

Tās biedru vidū apmēram trešdaļa būs bijušie LPP/LC politiķi, kuri jau šobrīd apzinās, ka decembrī gaidāmajā kongresā, visticamāk, tiks pieņemts lēmums par LPP/LC likvidāciju.

«Aktīvākie biedri pēc LPP/LC izgāšanās vēlēšanās negrib pasīvi gaidīt partijas nāvi. Šobrīd ir skaidri redzama lielo partiju krīze, jo reģionos zūd ticība to vēlmei strādāt visas Latvijas, nevis tikai Rīgas interesēs,» klāstīja R. Strode. Savukārt, komentējot politiķu ceļošanu no viena caurkrituša politiskā spēka uz citu, Daugavpils pārstāve uzsver: «Lielās partijas vēlētājiem piedāvā abstraktu ideoloģiju, bet spēcīgākais lokālo organizāciju trumpis ir konkrēti, vietējiem iedzīvotājiem labi zināmi cilvēki, un partijas nosaukumam, kuru šie cilvēki pārstāv, vairs nav tik izšķirīgas nozīmes.»

Lielas cerības uz savas personības atpazīstamību, kā arī uz partijas izkārtnes maiņu liek arī R. Strodes partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, grasās veidot Rīgas partiju. Tāpat nopietnas pārdomas par tālāko karjeru varētu piemeklēt arī tos nedaudzos pašvaldību vadībā pārstāvētos Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas politiķus, kuriem izdevies noturēties politikā pēc daudzajām peripetijām, šķelšanās un katastrofālā reitingu krituma, ko pēdējos gados piedzīvojuši sociķi. To, ka daudziem LSDSP biedriem vienīgais risinājums varētu būt jaunu reģionālo organizāciju dibināšana, apliecina arī neoficiāla informācija, ka lokālu spēku grasās veidot Daugavpils vicemēre, LSDSP pārstāve Līvija Jankovska.