Jau šomēnes sāksies lidmašīnas un automobiļa hibrīda "Terrafugia Transition" izmēģinājuma lidojumi, ziņo laikraksts “The Times".

Pēc "Terrafugia Inc". (kompānijas - ražotāja) pārstāvju vārdiem, veiksmīgu testu  gadījumā jaunais transportlīdzeklis var kļūt par pirmo masveidā ražoto lidojošo automobili jau pēc 18 mēnešiem. 

"Terrafugia Transition" ir aprīkots ar automātiski saliekamiem spārniem un propelleru, kuri ļauj tam pārvērsties no divvietīga automobiļa par vieglo lidmašīnu 15 minūšu laikā. Dzinējs abiem režīmiem ir viens - benzīna motors ar jaudu simts zirgspēki.

Pēc izstrādātāju vārdiem, mašīna ir spējīga lidot ar ātrumu vairāk nekā 160 kilometri stundā vairāk nekā 750 km attālumā bez degvielas uzpildīšanas. Pagaidām hibrīdauto ir izmēģināts tikai uz zemes, kur attīstīja ātrumu līdz 130 kilometriem stundā. Paredzamā automobiļa vērtība būs aptuveni 200 tūkstoši ASV dolāru. Neraugoties uz to, ka kompānijas pārstāvji paziņojuši par lidojošo automobiļu sērijveida ražošanas iespējamu uzsākšanu, jaunā transportlīdzekļa perspektīvas ir miglainas. Viena no pamatproblēmām ir pacelšanās un nosēšanās vietu neesamība. Piemēram, ASV, uz kuru tirgu orientēts Terrafugia Transition, visos štatos, izņemot Aļasku, ir aizliegta privāto lidmašīnu pacelšanās no ceļu seguma.

ASV intensīvās gaisa satiksmes virtuālās trases kontrolē Federālā aviācijas pārvalde (Federal Aviation Administration – FAA), kas atļauj tikai licencētu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos attiecīgi aprīkotos oficiālos lidlaukos, un analogi nosacījumi ir spēkā gandrīz visā pasaulē. Šis uzstādījums sarežģī dzīvi tiem, kas cenšas izveidot automašīnām radniecīgus vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VPN) lidaparātus ar ierobežotām spējām pārvietoties pa ceļiem, taču spējīgus pacelties un piezemēties praktiski jebkurā vietā. Neraugoties uz to, entuziasti turpina darbu arī pie VPN aeromobiļu radīšanas, uzskatot tos par nākotnes transporta līdzekļiem un nešauboties, ka agri vai vēlu tiks radīta tāda lidojumu kontroles sistēma, kurā būs iespējama pacelšanās un nolaišanās no jebkuras vietas.

Esošā sistēma zināmas priekšrocības dod aeromobiļu–hibrīdu izstrādātājiem, kuri cenšas vienā transporta līdzeklī apvienot automašīnu un lidaparātu īpašības. Izplatītākais un, iespējams, perspektīvākais attīstības virziens ir lidojumam nepieciešamo daļu (spārnu, stūres, propelleru) automātiska salikšana un (vai) paslēpšana transporta līdzekļa korpusā, padarot to piemērotu braukšanai pa ceļiem. Vienlaikus, lai paceltos gaisā, šiem aeromobiļiem nepieciešams skrejceļš. Pastāv arī tā dēvētie modulārie aeromobiļi, kur lidojumiem nepieciešamās daļas tiek fiziski pievienotas lidlaukos un pēc lidojuma atkal noņemtas, taču šādam risinājumam komerciālu nākotni neparedz.

Jāpiebilst, ka ASV bez "Terrafugia" ir vēl vairākas kompānijas, kas sasniegušas diezgan lielu progresu integrēto aeromobiļu izveidē. Sīvākais"Terrafugia" konkurents uz pirmā masveidā ražotā hibrīdauto godu ir "LaBiche", kas jau izmēģinājusi sava FSC-1 (Flying Sport Car One) modeļus izmēros 1:10 un 1:4, bet 2007. gada oktobrī sāka izmēģinājumus ar FSC-1 prototipu. Uz zemes četrvietīgā FSC-1 neatšķirsies no sporta auto (spēs sasniegt līdz 320 kilometriem stundā), jo spārni, stūre un aizmugurē esošais propellers ir automātiski ievelkami un izbīdāmi no korpusa. Lidojuma laikā kreisera ātrums paredzēts 416, maksimālais lidojuma ātrums – 483 kilometru stundā, bet maksimālais lidojuma attālums – 1565 kilometri. Aeromobiļa precīza cena pagaidām nav nosaukta, tomēr "LaBiche" jau pieņem pirmās iemaksas no nākamajiem potenciālajiem īpašniekiem. Tiesa – precīzu laiku, kad FSC-1 parādīsies pārdošanā, kompānija nosaukt neuzņemas.

Interesanta ir arī Nīderlandes kompānijas PAL-V Europe BV iecere radīt trīsriteņu motocikla (tricikla) un žiroplāna (pēdējais atšķirībā no helikoptera lidojuma laikā propellera darbināšanai plaši izmanto gaisa plūsmas) hibrīdu (attēlā), kas tirgū varētu parādīties 2011. gadā. Pēc provizoriskas informācijas, PAL-V cena būs ap 100 tūkstošiem eiro. Kā tricikls PAL-V spēs sasniegt 200, bet kā žiroplāns (propellers atvāžas automātiski) – 195 kilometrus stundā. Lai paceltos gaisā, lidaparātam nepieciešams 50 metru ieskriešanās ceļš, bet, lai nosēstos, pietiek ar pieciem metriem. Maksimālais lidojuma augstums ir līdz 1200 metru – t.i., tikai augstumā, kas netiek izmantots komerclidojumiem un kurā lidojot nav nepieciešams snieg informāciju par lidojuma plāniem. Ņemot vērā, ka PAL-V izveidē ir iesaistīta virkne kompāniju un universitāšu, projekts šķiet ļoti reāls, un Nīderlandē entuziasti jau sākuši runāt par heliportu, no kuriem PAL-V varētu pacelties un nolaisties, tīkla izveidi valsts teritorijā.

Vienlaikus dominē viedoklis, ka līdz lidojošo auto plašai ienākšanai ikdienā paies vēl vismaz divas desmitgades, jo integrētie vai VPN transporta līdzekļi situāciju nemainīs – tie vēl ilgi būs pārāk dārgi un ekskluzīvi, lai gūtu plašu izplatību, tāpēc varas iestādes, varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem nelielās valstīs, esošo lidojumu kontroles sistēmu vismaz pārskatāmā nākotnē nepārveidos. (ASV 2005. gadā gan tika sākts NASA un FAA kopīgs projekts SATS (Small Aircraft Transportation System), kura mērķis ir līdz 2015. gadam saslēgt vienotā tīklā arī visas nelielās valsts lidostas, un teorētiski ir iespējams, ka šo sistēmu, kurā katra mazā lidosta kontrolēs savu gaisa telpu, var izmantot arī VPN lidaparāti, iztiekot bez obligātās pacelšanās un nolaišanās lidostās, taču šis jautājums vēl gaida risinājumu.)

Situācija par labu lidojošajiem auto sāks mainīties, kad pietiekamu izplatību gūs gaisa taksometri, kā arī glābšanas dienestu un policijas lidojošie auto, kuru lidojumus tāpat vajadzēs kontrolēt, īpaši lielpilsētās. Līdz ar to tādās filmās kā "Piektais elements" vai "Zvaigžņu kari" redzamā lidojošo automašīnu daudzlīmeņu kustība (piemēram, elektroniski kontrolējot lidojumu augstumu) varbūt nemaz arī nav aiz kalniem, un var gadīties, ka ik gadus 900 miljardus dolāru apgrozošajai auto industrijai pakāpeniski nākas atdot savas pozīcijas topošās aeromobiļu industrijas rokās.